воскресенье, 7 июня 2009 г.

http://maps.google.com/maps/ms?hl=ru&ie=UTF8&msa=0&ll=66.089364,84.902344&spn=47.218492,213.75&z=3&msid=112045651785346814374.00046bc7b89fa8c6c93f5
http://www.youtube.com/watch?v=bS7Z7c6Zhgw
http://www.youtube.com/watch?v=bS7Z7c6Zhgw

saWmlis momnelebeli sistema


jgufi 72


Tbilisis ilia WavWavaZis saxelmwifo universitetis studentebi
naTia kviJinaZe
da
nino kvetenaZe




saWmlis momnelebeli sistema

saWmlis momnelebeli sistema-(systema digesto rium laT) sicocxlisaTvis aucilebeli sakvebis gadamuSavebaSi monawile organoebis erToblio baa. sakvebis mravalferovnebis gamo(cilebi, cxi mebi, naxsirwylebi, vitaminebi,marilebi da sxva) saWmlis momnelebeli sistema gamoirCeva didi sirTuliT, rogorc funqciuri, aseve morfolo giuri TvalsazrisiT da amave dros misi Semad geneli organoebis ama Tu im konkretul sakveb ze diferencirebuli zemoqmedebis unariT. Yyove live zemoaRniSnulis gamo saWmlis momnelebeli sistemis Semadgenel organoebs miuxedavad maTi principulad erTgvarovani agebulebisa, axasia Tebs ganmasxvavebeli niSnebic, rac maT indivi dualur funqciur rolTan aris dakavSirebuli.
saWmlis momnelebeli sistema Sedgeba Sem degi nawilebisgan: piris naprali-rima oris, piris Rru-cavitas oris, xaxa-pharunx, saylapavi mili-esop hagus, kuWi-ventriculus(gaster), Tormetgoja nawlavi-duedenum, mlivi nawlavi–jejunum, TeZos nawlavi –ileum, brma nawlavi-cecum, kolinji – colon, swo ri nawlavi-rectum.
saWmlis momnelebel sistemaSi Sedis jir kvlebic, romlebic saWmlis monelebaSi monawi leoben. isini iyofian 2 jgufad: msxvil da wvril jirkvlebad. Mmsxvili jirkvlebia: ybayu ra, ybisqveSa, enisqveSa anu sanerwyve, GRviZli da pankreasi. wvrili jirkvlebia: enisa da sasis, saylapavis, kuWis da msxvili nawlavis jirkvle bi, romlebic organuli, funqciuri daniSnule bis Sesabamisad sxvadasxva xasiaTis da raodeno bis sekrets gamoyofen.

Ppiris Rru (Cavitas oris)

Ppiris Rrus organoebi maTi gansxvavebu li warmoSobis gamo mniSvnelovnad gansxvavdeba saWmlis momnelebeli milis sxva nawilebisgan. Aamave dros piris Rrus ganviTarebisa da agebu lebis codna eqim-pediatrisTvis aucilebelia, vinaidan swored misi daTvalierebiT Rebulobs igi axalSobilisa da bavSvis gamokvlevisas me tad mniSvnelovan informacias organizmSi mimdi nare fiziologiuri Tu paTologiuri procese bis Sesaxeb.
Ppiris Rrus Sesavali, anu piris naprali moisazRvreba zevidan zeda tuCiT, qvevidan ki qveda tuCiT, romlebic erTmaneTTan dakavSirebu li arian tuCebis SesarTavebiT da qmnian piris kuTxes.
Ppiris Rru, rogorc sivrce, iyofa or nawilad: karibWed da sakuTriv piris Rrud. piris karibWis gareTa kedels qmnis winidan tuCe bi, gverdebidan_loyebi, SigniTa kedels ki kbi lebi da RrZilebi.
sakuTriv piris Rru SemosazRvrulia zevidan magari da nawilobriv rbili sasiT, qve vidan wyvili yba-inis kunTiT da nikap-inis kun TiT, winidan da gverdebidan kbilebiT da RrZi lebiT. Uukana kedeli piris Rrus ara aqvs da igi warmodgenilia unagiris formis xvreliT, xaxis piriT, romlis kideebs qmnis zevidan sasis farda, gverdebidan ena-xaxis rkalebi, qvevidan enis fesvi.
ena Sedgeba: fesvi, sxeuli, mwvervali. Mmasze moTavsebulia dvrilebi, romlebic gemov nebas SeigrZnoben.

xaxa(pharynx) xaxa uSualod xerxemlis win mdebareobs daaxloebiT12-15 sm sigrZis milia. Misi zeda kide xaxis TaRs qmnis qvemoT ki grZeldeba saylapav milSi da xorxSi. xaxis piris meSveobiT igi ukavSirdeba piris Rrus. Mis zemoT ki qoanebiT-cxviris Rrus. Aamrigad, xaxaze gaivlis rogorc sasunTki aseve sakvebis gamtari gza.

saylapavi mili (esophagus)

25sm sigrZis viwro cilindruli milia, rome lic mdebareobs xaxasa da kuWis Sesavals Soris. saylapav mils pirobiTad yofen sam nawilad: kis ris, gul-mkerdis da muclis nawilebad.
saylapavi mili mTel sigrZeze ar aris swo ri formis. Mmas aqvs sami Seviwroebuli da ori gaganierebuli ubani.
axalSobilis saylapavi mili daaxlovebiT11-14sm sigrZisaa. Mmisi sigrZe asakis Sesabamisad ma tulobs. SeiZleba iTqvas,rom igi erTaderTi or ganoa, romelic yvela askSi inarCunebs sxeulis sigrZesTan mudmiv Sefardebas.
saylapavi milis ZiriTadi funqciaa kuWisken sakvebis gatareba.

kuWi ventriculus (gaster)

kuWi saWmlis momnelebeli milis yvelaze mniSvnelovani gaganierebaa. kuWi axorcielebs sakvebze rogorc meqanikur, aseve qimiur zemoq medebas. Aamave dros kuWis wveni mniSvnelovan baqteriocidul gavlenas axdens baqteriuli floriT mdidar sakvebze, vinaidan saWmlis momnelebeli milis momdevno ubnis organoebi (nawlavebi) am unars moklebulia.
Mmozrdili adamianis gvamis kuWs retortis forma aqvs, rac sruliad ar Seesabameba cocxa li organizmis kuWis formebs da gamowveulia sikvdilis Semdeg kunTovani garsis tonusis Dda kargviT. rac Seexeba cocxali mozrdili ada mianis kuWis formas, igi gansazRvrulia kuWis kunTovani garsis individualuri TvisebebiT. KkunTovani garsis mZlavri tonusis SemTxvevaSi kuWs yanwis (rqis) forma aqvs, da piriqiT, daba li tonusisas igi dagrZelebuli windis for misaa. Aam or formas Soris saSualo formis kuWs aqvs ankesis moyvaniloba, rac mis ZiriTad formad aris miCneuli.
kuWi mdebareobs asimetriulad. Mmisi udidesi nawili ikavebs marcxena ferdqveSa midamos (3/4) da mxolod (1/4) gadadis sakuTriv muclis zeda midamoSi. cocxal organizmSi kuWis bolo nawi lis mdebareoba cvalebadia da dakavSirebulia kuWis arsebasTan.
kuWis dasawyis nawils, romliTac igi sayla pav mils ukavSirdeba, uwodeben kardiul nawils, xolo masSi Sesavals-kardialur xvrels. Kkar diidan marcxniv da zeviT gumbaTiseburad Sebe rili kuWis Ziria, romelsac klinikaSi rentgeno logiuri gamokvlevebisas masSi haeris arsebobis gamo, kuWis buSts uwodeben. kuWis umetes nawils Seadgens misi sxeuli romelic Seviwroebul da Rrmad mimarTul pilorul nawilSi grZeldeba. kuWi pilorusis xvreliT mTavrdeba, romlis Sem deg iwyeba Tormetgoja nawlavi.
vinaidan kuWi frontalur sivrceSi mdeba reobs masze arCeven wina da ukana kedlebs, rom lebic erTmaneTs ukavSirdebian zeviT mcire sim rudis da qveviT didi simrudis gaswvriv.
kuWis kedels qmnis sami garsi: SigniTa-lor wovani, Sua- kunTovani da gareTa-seriozuli. Kku Wis lorwovani garsis sisqeSi uxvadaa gafantu li milakovani agebulebis kuWis sakuTari jir kvlebi. lorwovanSi moqceulia agreTve calke uli limfuri jirkvlebi. LlorwqveSa CanafenSi uxvadaa sisxlZarRvovani limfuri da nervuli wnulebi.

wvrili nawlavebi

meqanikurad damuSavebuli da nerwyvis, kuWis wvenisa da masSi Semavali fermentebis meSveobiT gadamuSavebuli sakvebis erTgvarovani masa kinu si_wvril nawlavebSi ganicdis kidev ufro rTu li bioqimiuri Semadgenlobis-nawlavis, RviZlisa da pankreasis wvenebis zemoqmedebas. Aaq unda gan xorcieldes misi saboloo daSla da aTviseba (Sewova).
wvril nawlavebs miekuTvneba:tormetgoja naw lavi, mlivi nawlavi,da TeZos nawlavi. Tormetgo ja nawlavi daaxloebiT 30sm sigrZisa nalisebu rad modrekili milia romelic mdebareobs RviZ lis qveS. masSi arCeven zeda nawils, romelic ho rizontalurad miemarTeba marcxnidan marjvniv. Mmisi gagrZelebaa daswvrivi nawlavi, romelic qmnis zeda nakecs da swori kuTxiT eSveba qve moT. Aaq igi uxvevs marcxniv qveda nakecis sa SualebiT da qmnis qveda anu horizontalur na wils.Semdeg miemarTeba zemoT da qmnis aswvriv nawils. Nnawlavis lorwovan garsSi vxvdebiT naoWebsa da jirkvlebs. Tormetgoja nawlavSi ixsneba naRvlis sadinari, rac ufro metad aZlierebs nawlavis momnelebel unars.
Tormetgojas gagrZelebaa mlivi da TeZos nawlavebi, romlebic aseve mdidaria naoWebiTa da jirkvlebiT.

Mmsxvili nawlavi

Mmsxvili nawlavebi wvrili nawlavebis gag rZelebaa da saWmlis momnelebeli milis sabo loo nawilia. sigrZiT msxvili nawlavebi bevrad CamorCeba wvril nawlavebs (1,3_1,5m-s ar aRema teba), samagierod rogorc maTi saxelwodeba miuTiTebs, bevrad ufro didi sanaTuri da kedlis gaWimvis unari aqvs, rac mniSvnelovnad zrdis maT tevadobas.
Mmsxvil nawlavebSi nawilobriv grZeldeba Sewovis procesi, rac ZiriTadad qimusis gam xsneli wylis SewovaSi mdgomareobs. Aamave dros aq specialuri baqteriebis meSveobiT mcenareuli sakvebis ujredisi nawilobriv iSleba, razec ver moqmedebs nawlavisa da kuWis wvenis fermen tebi.amave baqteriebis meSveobiT maTSi sinTez deba vitaminebi da, bolos, msxvil nawlavebSi auTvisebeli sakvebi formirdeba erTian masad da gamoZevdeba saWmlis momnelebeli milidan. Mmsxvil nawlavebs yofen sam nawilad: brma naw lavad, koplinjad da swor nawlavad.
Bbrma nawlavi adamianis organizmSi rudiment turi organoa da amitom misi zomebi metad varia bleluria. saSualod 3-8 sm-s tolia. Mmas danama tis saxiT gamoeyofa Wia nawlavi.
Bbrma nawlavis gagrZelebaa kolinji, rome lic Semdegi nawilebisgan Sedgeba: aswvrivi kolinji, ganivi kolinji, daswvrivi kolinji, sigmoiduri kolinji.
swori nawlavi msxvili nawlavisa da amave dros saWmlis momnelebeli milis saboloo nawilia. igi agrovebs da aregulirebs saWmlis momnelebeli milidan saboloo narCeni masis gamoyofas. masSi gamoyofen or nawils: zedas SedarebiT didi sinaTuris mqone ampulur nawils da qvedas yiTas arxs (anusi).

saWmlis momnelebeli organoebis anomaliebi

saWmlis momnelebeli milis sxvadasxva ubnis animaliebi gansxvavebulad aris warmodgenili. Ppiris Rrus da xaxis anomaliebi dakavSirebu lia layuCovani rkalebis gardaqmniTi procesis normaluri msvlelobis darRvevasTan, xolo saWmlis momnelebeli milis danarCeni nawilis anomaliebi kavSirSia misi ganviTarebis konkre tul etapze ontogenezis araswor msvlelobas Tan (analuri apkis gaxsnis Seferxeba, sasunTqi sistemebis arasruli diferencireba, nawlavis maryuJebis Semobrunebis Seferxeba da sxva).
saWmlis momnelebeli milis anomaliebidan sixSiris mixedviT aRsaniSnavia misi sxvadasxva ubnis (saylapavis, kuWis, nawlavebis atrezia (atrezia berZnuli sityvaa da bunebrivi xvrelis an gasavali milis daxSobaa)). Mmuclis kedlis dauxuraoba da organoTa gaSiSvleba, gamovardna da sxva.
RviZlis anomaliebidan aRsaniSnavia marcxena wilis araseboba, orad gayofili RviZli, defor mirebuli RviZli (umetesad kavSirSia diafragmis TiaqarTan) da sxva.
Aamrigad cxovelmyofelobis procesSi ada mianis organizmi moixmars sxvadasxva nivTie rebasa da energiis mniSvnelovan raodenobas. Ggaresamyarodan organizmSi unda moxvdes iseTi nivTierebebi, romlebic Seavseben mis plastikur da energetikul moTxovnilebebs. Tu xangrZlivi drois ganmavlobaSi Sewyda an mniSvnelovnad Semcirda sakvebi nivTierebebis miwodeba, homeos tazi (organizmsa da garemos Soris kvSiri) irRveva. Ggarda amisa adamianis organizms ara aqvs winaswar gadaumuSavebeli sakvebidan cilebis, cximebis, naxSirwylebis da sxva nivTierebebis SeTvisebis unari. organizmSi am umniSvnelovanes funqcias saWmlis momnelebeli sistema asrulebs.








Ggamoyenebuli literatura
1. kacitaZe z. adamianis anatomia. Gamomcemloba “medea” Tbilisi 2002 (gv401_492)
2. kikalisvili l. topografiuli anatomia (gv 709_760)
3. kvaWaZe i. asaTiani a. adamianis fiziologia. Gamomcemloba “Tbilisi”1985w. ( gv 104_153)
4. lins bikli klinikuri gamokvlevebis safuZvlebi. Gamomcemloba “ganaTleba” 1986 (gv 237_359).


четверг, 4 июня 2009 г.

JGUFI -72




jgufi 72


Tbilisis ilia WavWavaZis saxelmwifo universitetis studentebi
naTia kviJinaZe
da
nino kvetenaZe




saWmlis momnelebeli sistema

saWmlis momnelebeli sistema-(systema digesto rium laT) sicocxlisaTvis aucilebeli sakvebis gadamuSavebaSi monawile organoebis erToblio baa. sakvebis mravalferovnebis gamo(cilebi, cxi mebi, naxsirwylebi, vitaminebi,marilebi da sxva) saWmlis momnelebeli sistema gamoirCeva didi sirTuliT, rogorc funqciuri, aseve morfolo giuri TvalsazrisiT da amave dros misi Semad geneli organoebis ama Tu im konkretul sakveb ze diferencirebuli zemoqmedebis unariT. Yyove live zemoaRniSnulis gamo saWmlis momnelebeli sistemis Semadgenel organoebs miuxedavad maTi principulad erTgvarovani agebulebisa, axasia Tebs ganmasxvavebeli niSnebic, rac maT indivi dualur funqciur rolTan aris dakavSirebuli.
saWmlis momnelebeli sistema Sedgeba Sem degi nawilebisgan: piris naprali-rima oris, piris Rru-cavitas oris, xaxa-pharunx, saylapavi mili-esop hagus, kuWi-ventriculus(gaster), Tormetgoja nawlavi-duedenum, mlivi nawlavi–jejunum, TeZos nawlavi –ileum, brma nawlavi-cecum, kolinji – colon, swo ri nawlavi-rectum.
saWmlis momnelebel sistemaSi Sedis jir kvlebic, romlebic saWmlis monelebaSi monawi leoben. isini iyofian 2 jgufad: msxvil da wvril jirkvlebad. Mmsxvili jirkvlebia: ybayu ra, ybisqveSa, enisqveSa anu sanerwyve, GRviZli da pankreasi. wvrili jirkvlebia: enisa da sasis, saylapavis, kuWis da msxvili nawlavis jirkvle bi, romlebic organuli, funqciuri daniSnule bis Sesabamisad sxvadasxva xasiaTis da raodeno bis sekrets gamoyofen.

Ppiris Rru (Cavitas oris)

Ppiris Rrus organoebi maTi gansxvavebu li warmoSobis gamo mniSvnelovnad gansxvavdeba saWmlis momnelebeli milis sxva nawilebisgan. Aamave dros piris Rrus ganviTarebisa da agebu lebis codna eqim-pediatrisTvis aucilebelia, vinaidan swored misi daTvalierebiT Rebulobs igi axalSobilisa da bavSvis gamokvlevisas me tad mniSvnelovan informacias organizmSi mimdi nare fiziologiuri Tu paTologiuri procese bis Sesaxeb.
Ppiris Rrus Sesavali, anu piris naprali moisazRvreba zevidan zeda tuCiT, qvevidan ki qveda tuCiT, romlebic erTmaneTTan dakavSirebu li arian tuCebis SesarTavebiT da qmnian piris kuTxes.
Ppiris Rru, rogorc sivrce, iyofa or nawilad: karibWed da sakuTriv piris Rrud. piris karibWis gareTa kedels qmnis winidan tuCe bi, gverdebidan_loyebi, SigniTa kedels ki kbi lebi da RrZilebi.
sakuTriv piris Rru SemosazRvrulia zevidan magari da nawilobriv rbili sasiT, qve vidan wyvili yba-inis kunTiT da nikap-inis kun TiT, winidan da gverdebidan kbilebiT da RrZi lebiT. Uukana kedeli piris Rrus ara aqvs da igi warmodgenilia unagiris formis xvreliT, xaxis piriT, romlis kideebs qmnis zevidan sasis farda, gverdebidan ena-xaxis rkalebi, qvevidan enis fesvi.
ena Sedgeba: fesvi, sxeuli, mwvervali. Mmasze moTavsebulia dvrilebi, romlebic gemov nebas SeigrZnoben.

xaxa(pharynx) xaxa uSualod xerxemlis win mdebareobs daaxloebiT12-15 sm sigrZis milia. Misi zeda kide xaxis TaRs qmnis qvemoT ki grZeldeba saylapav milSi da xorxSi. xaxis piris meSveobiT igi ukavSirdeba piris Rrus. Mis zemoT ki qoanebiT-cxviris Rrus. Aamrigad, xaxaze gaivlis rogorc sasunTki aseve sakvebis gamtari gza.

saylapavi mili (esophagus)

25sm sigrZis viwro cilindruli milia, rome lic mdebareobs xaxasa da kuWis Sesavals Soris. saylapav mils pirobiTad yofen sam nawilad: kis ris, gul-mkerdis da muclis nawilebad.
saylapavi mili mTel sigrZeze ar aris swo ri formis. Mmas aqvs sami Seviwroebuli da ori gaganierebuli ubani.
axalSobilis saylapavi mili daaxlovebiT11-14sm sigrZisaa. Mmisi sigrZe asakis Sesabamisad ma tulobs. SeiZleba iTqvas,rom igi erTaderTi or ganoa, romelic yvela askSi inarCunebs sxeulis sigrZesTan mudmiv Sefardebas.
saylapavi milis ZiriTadi funqciaa kuWisken sakvebis gatareba.

kuWi ventriculus (gaster)

kuWi saWmlis momnelebeli milis yvelaze mniSvnelovani gaganierebaa. kuWi axorcielebs sakvebze rogorc meqanikur, aseve qimiur zemoq medebas. Aamave dros kuWis wveni mniSvnelovan baqteriocidul gavlenas axdens baqteriuli floriT mdidar sakvebze, vinaidan saWmlis momnelebeli milis momdevno ubnis organoebi (nawlavebi) am unars moklebulia.
Mmozrdili adamianis gvamis kuWs retortis forma aqvs, rac sruliad ar Seesabameba cocxa li organizmis kuWis formebs da gamowveulia sikvdilis Semdeg kunTovani garsis tonusis Dda kargviT. rac Seexeba cocxali mozrdili ada mianis kuWis formas, igi gansazRvrulia kuWis kunTovani garsis individualuri TvisebebiT. KkunTovani garsis mZlavri tonusis SemTxvevaSi kuWs yanwis (rqis) forma aqvs, da piriqiT, daba li tonusisas igi dagrZelebuli windis for misaa. Aam or formas Soris saSualo formis kuWs aqvs ankesis moyvaniloba, rac mis ZiriTad formad aris miCneuli.
kuWi mdebareobs asimetriulad. Mmisi udidesi nawili ikavebs marcxena ferdqveSa midamos (3/4) da mxolod (1/4) gadadis sakuTriv muclis zeda midamoSi. cocxal organizmSi kuWis bolo nawi lis mdebareoba cvalebadia da dakavSirebulia kuWis arsebasTan.
kuWis dasawyis nawils, romliTac igi sayla pav mils ukavSirdeba, uwodeben kardiul nawils, xolo masSi Sesavals-kardialur xvrels. Kkar diidan marcxniv da zeviT gumbaTiseburad Sebe rili kuWis Ziria, romelsac klinikaSi rentgeno logiuri gamokvlevebisas masSi haeris arsebobis gamo, kuWis buSts uwodeben. kuWis umetes nawils Seadgens misi sxeuli romelic Seviwroebul da Rrmad mimarTul pilorul nawilSi grZeldeba. kuWi pilorusis xvreliT mTavrdeba, romlis Sem deg iwyeba Tormetgoja nawlavi.
vinaidan kuWi frontalur sivrceSi mdeba reobs masze arCeven wina da ukana kedlebs, rom lebic erTmaneTs ukavSirdebian zeviT mcire sim rudis da qveviT didi simrudis gaswvriv.
kuWis kedels qmnis sami garsi: SigniTa-lor wovani, Sua- kunTovani da gareTa-seriozuli. Kku Wis lorwovani garsis sisqeSi uxvadaa gafantu li milakovani agebulebis kuWis sakuTari jir kvlebi. lorwovanSi moqceulia agreTve calke uli limfuri jirkvlebi. LlorwqveSa CanafenSi uxvadaa sisxlZarRvovani limfuri da nervuli wnulebi.

wvrili nawlavebi

meqanikurad damuSavebuli da nerwyvis, kuWis wvenisa da masSi Semavali fermentebis meSveobiT gadamuSavebuli sakvebis erTgvarovani masa kinu si_wvril nawlavebSi ganicdis kidev ufro rTu li bioqimiuri Semadgenlobis-nawlavis, RviZlisa da pankreasis wvenebis zemoqmedebas. Aaq unda gan xorcieldes misi saboloo daSla da aTviseba (Sewova).
wvril nawlavebs miekuTvneba:tormetgoja naw lavi, mlivi nawlavi,da TeZos nawlavi. Tormetgo ja nawlavi daaxloebiT 30sm sigrZisa nalisebu rad modrekili milia romelic mdebareobs RviZ lis qveS. masSi arCeven zeda nawils, romelic ho rizontalurad miemarTeba marcxnidan marjvniv. Mmisi gagrZelebaa daswvrivi nawlavi, romelic qmnis zeda nakecs da swori kuTxiT eSveba qve moT. Aaq igi uxvevs marcxniv qveda nakecis sa SualebiT da qmnis qveda anu horizontalur na wils.Semdeg miemarTeba zemoT da qmnis aswvriv nawils. Nnawlavis lorwovan garsSi vxvdebiT naoWebsa da jirkvlebs. Tormetgoja nawlavSi ixsneba naRvlis sadinari, rac ufro metad aZlierebs nawlavis momnelebel unars.
Tormetgojas gagrZelebaa mlivi da TeZos nawlavebi, romlebic aseve mdidaria naoWebiTa da jirkvlebiT.

Mmsxvili nawlavi

Mmsxvili nawlavebi wvrili nawlavebis gag rZelebaa da saWmlis momnelebeli milis sabo loo nawilia. sigrZiT msxvili nawlavebi bevrad CamorCeba wvril nawlavebs (1,3_1,5m-s ar aRema teba), samagierod rogorc maTi saxelwodeba miuTiTebs, bevrad ufro didi sanaTuri da kedlis gaWimvis unari aqvs, rac mniSvnelovnad zrdis maT tevadobas.
Mmsxvil nawlavebSi nawilobriv grZeldeba Sewovis procesi, rac ZiriTadad qimusis gam xsneli wylis SewovaSi mdgomareobs. Aamave dros aq specialuri baqteriebis meSveobiT mcenareuli sakvebis ujredisi nawilobriv iSleba, razec ver moqmedebs nawlavisa da kuWis wvenis fermen tebi.amave baqteriebis meSveobiT maTSi sinTez deba vitaminebi da, bolos, msxvil nawlavebSi auTvisebeli sakvebi formirdeba erTian masad da gamoZevdeba saWmlis momnelebeli milidan. Mmsxvil nawlavebs yofen sam nawilad: brma naw lavad, koplinjad da swor nawlavad.
Bbrma nawlavi adamianis organizmSi rudiment turi organoa da amitom misi zomebi metad varia bleluria. saSualod 3-8 sm-s tolia. Mmas danama tis saxiT gamoeyofa Wia nawlavi.
Bbrma nawlavis gagrZelebaa kolinji, rome lic Semdegi nawilebisgan Sedgeba: aswvrivi kolinji, ganivi kolinji, daswvrivi kolinji, sigmoiduri kolinji.
swori nawlavi msxvili nawlavisa da amave dros saWmlis momnelebeli milis saboloo nawilia. igi agrovebs da aregulirebs saWmlis momnelebeli milidan saboloo narCeni masis gamoyofas. masSi gamoyofen or nawils: zedas SedarebiT didi sinaTuris mqone ampulur nawils da qvedas yiTas arxs (anusi).

saWmlis momnelebeli organoebis anomaliebi

saWmlis momnelebeli milis sxvadasxva ubnis animaliebi gansxvavebulad aris warmodgenili. Ppiris Rrus da xaxis anomaliebi dakavSirebu lia layuCovani rkalebis gardaqmniTi procesis normaluri msvlelobis darRvevasTan, xolo saWmlis momnelebeli milis danarCeni nawilis anomaliebi kavSirSia misi ganviTarebis konkre tul etapze ontogenezis araswor msvlelobas Tan (analuri apkis gaxsnis Seferxeba, sasunTqi sistemebis arasruli diferencireba, nawlavis maryuJebis Semobrunebis Seferxeba da sxva).
saWmlis momnelebeli milis anomaliebidan sixSiris mixedviT aRsaniSnavia misi sxvadasxva ubnis (saylapavis, kuWis, nawlavebis atrezia (atrezia berZnuli sityvaa da bunebrivi xvrelis an gasavali milis daxSobaa)). Mmuclis kedlis dauxuraoba da organoTa gaSiSvleba, gamovardna da sxva.
RviZlis anomaliebidan aRsaniSnavia marcxena wilis araseboba, orad gayofili RviZli, defor mirebuli RviZli (umetesad kavSirSia diafragmis TiaqarTan) da sxva.
Aamrigad cxovelmyofelobis procesSi ada mianis organizmi moixmars sxvadasxva nivTie rebasa da energiis mniSvnelovan raodenobas. Ggaresamyarodan organizmSi unda moxvdes iseTi nivTierebebi, romlebic Seavseben mis plastikur da energetikul moTxovnilebebs. Tu xangrZlivi drois ganmavlobaSi Sewyda an mniSvnelovnad Semcirda sakvebi nivTierebebis miwodeba, homeos tazi (organizmsa da garemos Soris kvSiri) irRveva. Ggarda amisa adamianis organizms ara aqvs winaswar gadaumuSavebeli sakvebidan cilebis, cximebis, naxSirwylebis da sxva nivTierebebis SeTvisebis unari. organizmSi am umniSvnelovanes funqcias saWmlis momnelebeli sistema asrulebs.








Ggamoyenebuli literatura
1. kacitaZe z. adamianis anatomia. Gamomcemloba “medea” Tbilisi 2002 (gv401_492)
2. kikalisvili l. topografiuli anatomia (gv 709_760)
3. kvaWaZe i. asaTiani a. adamianis fiziologia. Gamomcemloba “Tbilisi”1985w. ( gv 104_153)
4. lins bikli klinikuri gamokvlevebis safuZvlebi. Gamomcemloba “ganaTleba” 1986 (gv 237_359).